Tāda diemžēl ir dzīve ,ka šis jaukais ,mīļais ,pūkainais dzīvnieciņš otrdien pēdējo reizi sagaidīja mani mājas. Zaķītis kā es saucu manu trusīti bija jauks un mīļš. Ik reizi ar savām mīlīgajām actiņā sagaidīja mājiniekus un barībiņu ,bet diemžēl man ir grūti tam noticēt ,ka viņa vairs nav mājas un nav vairs ,kas no rītiem spārdās pēc savām brokastīm … ;(

ES TEVI ATCERĒŠOS DRAUDZIŅ :)

To Tumblr, Love Pixel Union